VĒSTURE

RSAC "MEŽCIEMS" VĒSTURE (1975.g. - 2015.g.)

Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems" (tekstā - Pansionāts) tika dibināts 1975. gada 3 novembrī, tanī laikā zem nosaukuma Rīgas pilsētas 2. Pansionāts "Mežciems" (tekstā - Pansionāts). Esošo nosaukumu - Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems", tas ieguva 1996. gada 15. jūlijā Rīgas domes veiktās reorganizācijas procesā. 
Pansionāta celtniecība tika uzsākta 1971. gadā uz 6,4 ha lielas zemes platības kopā ar darbiniekiem paredzēto 45 dzīvokļu māju. Celtniecība, nepārtraukti, risinot dažādas sociālistiskās celtniecības problēmas, tika pabeigta 1975. gada jūnijā un 3. novembrī atklāja Pansionātu ar 300 klientu vietām. 

Pansionātā uzņēma personas, kas sasniegušas pensijas vecumu un cilvēkus ar invaliditāti. Par Pansionāta iemītniekiem rūpējās 160 darbinieki. Medicīnisko aprūpi nodrošināja 2 ārsti, zobārsts, 12 medicīnas māsas, darbojās fizioterapijas kabinets un ārstnieciskā fizkultūra. Sadarbībā ar 12. poliklīniku vienu reizi mēnesī ārsti speciālisti sniedza konsultācijas slimniekiem. Galvenā medicīnas māsa M. Šīrante bija atbildīga par medicīnisko aprūpi, kā arī pārraudzīja slimnieku kopšanu un sanitārās higiēnas stāvokli iestādē. Klientus aprūpēja sanitāres, bet par mīksto inventāru atbildēja noliktavas pārzine un divas māsas saimnieces. Ēdināšanas blokā šefpavāres un diētmāsas vadībā strādāja ēdnīcas personāls: 4 pavāri, sakņu tīrītāji, ēdienu pasniedzējas, produktu  noliktavas pārzinis un ekspeditors. Pansionāta galvenais inženieris atbildēja par dzīvojamās ēkas un saimnieciskā korpusa uzturēšanu, remontiem un apkuri. Saimniecības ēkā ietilpa katlu māja, veļas mazgātava, pirts un galdnieka darbnīcas. Par inventāru atbildēja saimniecības daļas vadītājs. Transporta pakalpojumus nodrošināja 3 šoferi, jo Pansionāta rīcībā bija kravas mašīna, ātrās palīdzība mašīna un autobuss.

Pirmā direktore Ērika Vintere (sk. attēlu Nr. 1) darīja visu, lai saliedētu darbiniekus, pati vienmēr būdama kopā ar kolektīvu visos labiekārtošanas darbos. Direktores Ē. Vinteres un vietnieces A. Kapeles vadībā kolektīvs, ārpus darba tiešajiem pienākumiem, lai sakārtotu vidi pēc būvniecības, iesaistījās - mēbeļu samontēšanā un izvietošanā, darba kabinetu, sabiedrisko telpu un istabiņu iekārtošanā, logu mazgāšanā, flīžu tīrīšanā. Ar darbinieku spēkiem tika sakopta un apzaļumota arī Pansionāta teritorija, tai sk. novākti būvgruži. Retas koku sugas, kuras tika atvestas no Baltezera kokaudzētavas un talku laikā iestādītas, vēl tagad zaļo Centra teritorijā.

Darbos iesaistījās arī klienti. Tanī laikā darba likumdošana ļāva klientiem strādāt uz nelielām slodzēm un par to saņemt arī samaksu, tādēļ tie labprāt strādāja virtuvē pie sakņu tīrīšanas, dežurēja pie galvenās ieejas, kopa puķu dobes un apstādījumus darba terapijas instruktores vadībā. Darba terapijai dažādi uzņēmumi nodrošināja viegli veicamus darbiņus, piemēram, klienti saiņoja matu sprādzes, gatavoja matu sukas, sēja bārkstis vilnas lakatiem uzņēmumam „Saule” (sk. attēlu Nr. 2), par ko arī saņēma atalgojumu.

2. attēls. Darba terapija - lakatu bārkstu siešana

Kolektīvs strādāja ar lielu entuziasmu, neskaitot darba stundas. Liela daļa strādājošo bija saņēmuši dienesta dzīvokļus darbinieku mājā, kas motivēja strādāt uzcītīgāk un būt vēl apzinīgākiem pret darba pienākumiem.

Padomju laika tradīcijas saistījās ar sociālistisko sacensību. Pansionāta sacensību partneri bija Jēkabpils pilsētas pansionāts un Viļņas pilsētas pansionāts „Antiviļai” Lietuvā (sk. attēlus Nr. 3 un Nr. 4). Sacensības saistījās ar darba kvalitātes rādītāju salīdzināšanu gan viesojoties vienam kolektīvam pie otra, gan vērtējot klientu dzīves apstākļus un aprūpi. Tikšanās deva jaunas ierosmes un pieredzi turpmākajam darbam.

4. attēls. Pansionātu tikšanās

Lai celtu „darba ražīgumu” Sociālās nodrošināšanas ministrija rīkoja republikāniskos konkursus „Labākais savā profesijā” (sk. attēlus Nr. 5 un Nr. 6): medicīnas māsām, māsām saimniecēm, pavāriem, aprūpes un citam personālam. Šajos gadījumos parasti Pansionāts ieguva godalgotās vietas, pie, kam konkursi, parasti, notika Pansionāta telpās, kas personālam uzlika papildus pienākumus - gatavoties pasākuma norisei.

5. attēls. Republikāniskais konkurss "Labākais savā profesijā"

6. attēls. Republikāniskais konkurss "Labākais savā profesijā"

Pansionātā tika ierīkots metodiskais kabinets, kurš ar laiku kļuva par Rīgas pilsētas metodisko centru veco ļaužu aprūpes jautājumos. Tas motivēja pievērst lielāku uzmanību klientu iesaistīšanai sabiedriskajā dzīvē, dažādās aktivitātēs, veidot saturīgu atpūtu utml.

Darba procesa pilnveidošanai (neilgi pēc Pansionāta atvēršanas) tika noslēgts sadarbības (toreiz šefības) līgums ar Rīgas kinostudiju, kura aprīkoja kinozāli ar automātisko iekārtu zāles aptumšošanai un ekrāna nosegšanai. Sadarbība turpinājās ilgus gadus, un pansionāta klientiem vienu reizi nedēļā bija iespēja redzēt arī jaunākās kinofilmas.

Kultūras dzīvē plašas iespējas pavēra lielā zāle, kur muzicēja arī profesionālie kolektīvi (sk. attēlus Nr. 7, Nr. 8, Nr. 9 un Nr. 10). Klienti, kuri dzīvo Pansionātā daudzus gadus vēl tagad atceras, - Radio kora un pūtēju orķestra ”Rīga”; jaukto koru ”Daile” un „Ave-Sol”;  vīru koru „Dziedonis”, „Absolventi”, „Tēvzeme” un „Gaudeamus”; tautas deju ansambļu „Gatve”, „Rotaļa”, „Dzintariņš” un citu kolektīvu koncertus.

7. attēls. Koru koncerti Pansionātā

8. attēls. Koru koncerti Pansionātā

9. attēls. Koru koncerti Pansionātā

10. attēls. Koru koncerti Pansionātā

Ir bijusi iespēja tikties ar profesionālajiem māksliniekiem, aktieriem, kuri sniedza klientiem lielu prieku ar savām atraktīvajām un daudzpusīgajām programmām. Uz aicinājumu, iepriecēt Pansionāta klientus, ir atsaukušies tādi mākslinieki kā Ž. Siksna, J. Paukštello, V. Lapčenoks, H. Spanovskis, M. Martinsone, J. Hiršs. H. Ozols, H. Liepiņš, E. Liepiņš u.c. (sk. attēlus Nr. 11, Nr. 12, Nr. 13 un Nr. 14).

Bija jāpilda arī PSKP norādījumi - tika ievesta tāda audzināšanas forma kā „Komunistiskā darba skola”. Tajā iekļāva kultūrizglītojošas tēmas, kā, piemēram, tikšanās ar kinofilmu režisoru Ansi Epneru ar filmas par Lielvārdes jostu demonstrējumu, tikšanās ar populāriem aktieriem - Viju Artmani, Lidiju Freimani, Mārtiņu Vērdiņu u.c., un režisoriem  A. Brenču, M. Kublinski utml.

Sadarbībā ar māksliniekiem tika organizētas ceļojošās gleznu izstādes. Savus mākslas darbus Pansionātā izstādīja tādi mākslinieki kā J. Anmanis, J. Brekte, E. Kalniņš, M. Polis, L. Purmale, K. Miesnieks u.c.

Pansionāta bibliotēkas iekārtošanā lieli palīgi bija klienti, jo īpaši pensionētie skolotāji. Tika izveidotas divas bibliotēkas telpas ar 13 000 grāmatām, kuras pašu spēkiem tika pārvestas no Rīgas 4. Pansionāta. Pirmajos darba gados no 300 iemītniekiem, apmēram, 200 bija bibliotēkas lasītāju.

Pansionāta sabiedriskajā dzīvē tika iesaistīti arī darbinieku bērni, ko vadīja kultūras darba organizatore. Bērni labprāt uzstājās sarīkojumos, svinēja kopā ar klientiem svētkus (sk. attēlus Nr. 15 un Nr. 16). Seniori atbalstīja darbiniekus, reizēm, palīdzot pieskatīt to bērnus.

Tika organizētas ekskursijas ar pansionāta autobusu uz Brigaderes „Sprīdīšiem”, brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēniem” Piebalgā, Rundāles pili un Blaumaņa “Brakiem” (sk. attēlu Nr. 17), Lielvārdi (sk. attēlu Nr. 18), Cēsīm, Siguldu un citām interesantām un skaistām Latvijas vietām. Savs transports pavēra iespējas ceļot, rīkot pieredzes braucienus uz citiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pansionātiem.

18. attēls. Ekskursija uz Lielvārdi

Arī darbinieki aktīvi piedalījās kultūras pasākumos: pašdarbības dramatiskajā pulciņā, tika uzvesti teātra viencēlieni un rīkotas dzejas pēcpusdienas. Darbojās darbinieku sieviešu un iemītnieku vokālais ansamblis, kopīgi rīkojot koncertus un braucot ar sadraudzības koncertiem uz citiem pansionātiem (pansionātu Ropažos, Juglas pansionātu, Rīgas 1. pansionātu). Kopīgi tika svinēti Jāņi, pie eglītes - gadu miju (sk. attēlus Nr. 19, Nr. 20, Nr. 21 un Nr. 22).

22. attēls. Gadu mija

Aktīvā dzīve kūsāja: tika organizētas sporta aktivitātes cilvēkiem ar kustību traucējumiem (sk. attēlu Nr. 23), ziedu kārtošanas pulciņa nodarbības (sk. attēlu Nr. 24), veidota sadarbība ar karavīru ansambli “Zvaigznīte” (sk. attēlu Nr. 25).

Neaizmirstami cilvēki ir bijuši Pansionāta aprūpē, - skolotāji, mediķi, mākslinieki u.c. Vairāki cilvēki, dzīvojot Pansionātā, sasnieguši savu simtgadi.

Veidojusies sadarbība ar rūpnīcu VEF, LV konservatoriju, Salaspils botānisko dārzu, skolām un citām iestādēm, institūcijām, biedrībām utml.

Tika izveidota Saimnieciskā un sadzīves komisija, kas piedalījās darba plānu pieņemšanā un pansionāta sadzīves organizēšanā. Radās motivācija ievēlēt no klientu vidus gaiteņu vecākos - iemītniekus, kuri ar savu aktivitāti apņēmās palīdzēt un rūpēties par sadzīvi savā gaitenī. Šī tradīcija turpinās līdz šodienai.

Pansionāta kolektīva darbs tika augstu novērtēts arī padomju gados ne tikai Latvijā, bet visā PSRS, par ko liecina daudzi Centrālās arodbiedrības goda raksti, pansionāta viesu atsauksmes un godalgotie darbinieki.

Šo darbu veica saliedēts kolektīvs direktores Ērikas Vinteres vadībā līdz 1983.gadam. Darbu turpināja direktori:

• No 1983.g. - 1988.g. Agnija Kapele (sk. attēlu Nr. 26);
  
• No 1988.g. - 1993.g. Antra Fleišere (sk. attēlu Nr. 27);
  
• No 1993.g. - 1996.g. Valērijs Gonago (sk. attēlu Nr. 28);
  
• No 1996.g. - 2008.g. Ādams Arbidāns;
  
• No 2008.g. - 2018.g. Ainārs Judeiks (sk. attēlu Nr. 30);
  

26. attēls. Direktore Agnija Kapele

Lielu iemītnieku ievērību un mīlestību ir guvušas, ilggadīgi darbu veikušās,: galvenā ārste Valda Ševele no 1975.g. - 2004.g. (sk. attēlu Nr. 29) un vecākā medicīnas māsa Viktorija Celma no 1975.gada.

Atmodas laiks direktores A. Fleišeres vadībā ienesa jaunas vēsmas. Pansionātā nodibināja Tautas frontes atbalsta grupa. Veidojās kontakti ar Zviedrijas, Vācijas, Dānijas kolēģiem. Zviedru speciālisti iepazīstināja ar savu pieredzi sociālajā darbā, lasīja lekcijas, vadīja seminārus tā izglītojot darbiniekus. Dāņu kolēģi uzaicināja Pansionāta mediķus uz Dāniju pieredzes apmaiņā, iepazīstinot ar savu darbu un jaunākajām metodēm medicīnā un sociālajā aprūpē.

Saistībā ar studentu apmaiņas programmu Pansionātā darbojās sociālā darba jaunais speciālists no Vācijas, kā arī vienu gadu strādāja medmāsa no Kanādas. Nostiprinājās draudzība ar ASV mākslinieku Valdi Kupri, kurš bija klientu gaidīts viesis gan ar savu mākslas darbu izstādēm, gan ar sirsnīgām sarunām. Ņemot vērā iemītnieku vēlēšanos pēc garīgās aprūpes pansionātā sāka kalpot Evaņģēliski luteriskās, Pareizticīgo un Katoļu draudzes, kuras darbojas līdz mūsdienām.

Arī šodien Pansionātā aktīvi tiek organizēti dažādi ikdienas dzīvi bagātinoši pasākumi, ciemos ierodas mākslinieku, pašdarbības kolektīvi u.c. radošas personas, ikdienas darbos atbalstu sniedz praktikanti un brīvprātīgie darbinieki.

30. attēls. Direktors (2008.-2018.) Ainārs Judeiks